Alerts Sign in
Advertise with Namibia News Now
Back
tech

Unams tsî Huaweis hâra ge ǁnâuguxoaǁguiba AIsa xu domdores !aroma ge xoa!gao

Universitaits Namibiab dis (UNAM) tsî Huawei Namibias hâra ge ǂoa ge wekheb di Mantaxtsēs ai ǁnâuguxoaǁguiba ge xoa!gao.  Nē ǁnâuguxoaǁguib ge di

New EraBy Khoekhoegowab, Languages18 Aug 2026, 10:01 am
Unams tsî Huaweis hâra ge ǁnâuguxoaǁguiba AIsa xu domdores !aroma ge xoa!gao

2026-08-182026-08-18By Correspondent

Universitaits Namibiab dis (UNAM) tsî Huawei Namibias hâra ge ǂoa ge wekheb di Mantaxtsēs ai ǁnâuguxoaǁguiba ge xoa!gao.

Nē ǁnâuguxoaǁguib ge dixitale ǁkhāsigu omkhâis, ôa!nâde dīs tsî ǀasase ra ǂoaxa ǂâiǀgauga !amǂgāsa ǀgaiǀgais ai !ammâisa.

Advertise with Namibia News Now

Nēs ge ǂōse nî hâ sîsenǁareb ǁkhāǁkhāsens tsî sîsen!khaib dib !nâ-ū nî dīhe.

Xoa!gaos di ǁaxasib tawab gere gowaǀîsa mā soab aib ge Professor Kenneth Matengub, UNAMs di !Nakaǂnôa Kanselira ge mî, nē !âǀhuru-aosis ra universitaits di !Amǂgāsa Dana ǂHarugub aegis ǀkha !gûǁaresa, ǀaweǁguib !nâb texnoloxib !nâ ǁguirisa a aimâisa tsî hoa unams kampesde dixitalse ra ǁkhāǁkhāsen!nâhe ǂnamipeb !nâ ǀkharaǀkharas tsîna amaga.

“Mâǂoa ra !âb nē ǁnâuguxoaǁguib dib ge Artificial Intelligence (AI) Ôa!nâs tsî ǂanǂuis !khaiba (Laboratory) ǂnuwisa, nēpan studentn tsî ôa!nâde ra dī khoena !ēde ǂkhanin ǂansa amabe sî ǁgaus di !ēde nî hō, ôa!nâde xu go ǂoaxa ǂansa sîsenū tsî ǀkhara tsî ǀasa xūn ǀkha texnoloxiba sîsenūs !nâ-ū nî ǂoaxa-ū !khaisa. ǁÎb ge mîs ge, AIs ǂgui !âgu !nâ ai!gûgaruse ǂhâǂhâsa ǂansa ra māse ge ǂgâxasa, aiǁgause ǂurusib, !hū-omkhâis, ǂharugub, ǂhanu-aisib, ǁgau!nâs tsî ǂhanub administarasis !nâ, tsîs ge ǁnā-amaga UNAMsa nē !âga ǀkha !khōǁôagus !aroma a ǁaxa AI ǁkhāsiga ǁîs ǁkhāǁkhākhâis proxramgu !nâ !amǂgās ǀkha.

Huaweis di ǀawemā1nâs direkteri, Jason Xub ge ge mî, nē !hûǁares !gâ!gâibasensa ǁkhāsigu, ǂans tsî ǀasa dīǀgauga ǂgâxa-ūs hîa Namibiaba ǂgaoǀkhās ase ības, texnoloxib ai !gao!gaosa hoa !hūbaisi sâuǁkhāsib !nâ ǀnûgus disa īǁkhā kais !aroma.

Direkteri ai!â noxopa ge mîs ge, ǁnâuguxoaǁguib nî hâ a īǁkhāsiga ǂanǂuisa mâ ǁkhāǁkhākhâis proxramgu !nân AI-i, ôa!nâde xu ra ǂoaxa ǂansa ǀhaoǀhaos, kai taniǁkhās ǀgaiba ūhâ kompiterdi hîa kaise !nūse ūsa senterdi ǂansa ǀhaoǀhaos didi tawa internets !nâ-ū ra sâuhe sa kompiters di sâu!nâ!âb !nâ sâus, ǁkhaubas kompiterdi, ǂans hâ!nâ sâu!khain, selfongu, !gaeǁaredi tsîna !narib tamas ka io mā-ams ose sîsenūsa xus, ǁnâu-tsî!hoaǂharugus tsî dixital ǀkhāb ǁga unusens hâna a !amǂgā ǁkhā !khaisa.

“Hāǀaro rasen ge studentna ǁîn ra ǁkhāǁkhāsenpa xu naupas tsîna ǀnîkhamokō ǁaeba si ǁkhāǁkhākhâide !khō!oas, ǁkhāǁkhāsens ǂansa ǂnûiǂgādi tawa dīǀgaugu tsî sîsengu ǂgaoǀkhāde dīǀoaǀoas !aroma ssens, ǁgau!nâ ra khoena ǁîn ǁgau!nâde naupa si ǀgoragus, ǀhûǁarebese ôa!nâde dīs projekdi !nâ !âs tsî ǂnûiǂgās ǂgaoǀkhādi !oagu a ǂgaekhâisa proxramgu !nâ !âs ǂan!gâs sertifikatga !â-aona mās tsîna.” -Nampa

Advertise with Namibia News Now
Originally published by New Era on 18 Aug 2026, 10:01 am. View original article
Advertise with Namibia News Now